Skip to content
RU · EN Log in
StiprДЃs zДЃles

StiprДЃs zДЃles

Arturs Heilijs Stipr&#257;s z&#257;les Slaveno rom&#257;nu "Hotelis","Rite&#326;i" un "Lidosta" autors amerik&#257;&#326;u rakstnieks A. Heilijs rom&#257;n&#257; "Stipr&#257;s z&#257;les" att&#275;lo k&#257;das lielas farmaceitisk&#257;s firmas ikdienu, atg&#257;dinot skumjo paties&#299;bu, ka z&#257;les ne tikai &#257;rst&#275;, bet da&#382;reiz ari non&#257;v&#275;. Autors par&#257;da, k&#257; rom&#257;na galven&#257; varone S&#299;lija D&#382;ordana drosm&#299;gi lau&#382; sev ce&#316;u, l&#299;dz no ierindas darbinieces k&#316;&#363;st par firmas prezidenti. Vi&#326;ai nevainojami izdodas savienot sievas un m&#257;tes pien&#257;kumus ar pan&#257;kumiem darb&#257;. Turkl&#257;t S&#299;lijas laul&#299;bas dz&#299;ve gadu gait&#257; nezaud&#275; svaigumu, t&#257;pat k&#257; S&#299;lija savu sievi&#353;&#311;&#299;go pievilc&#299;bu. No ang&#316;u valodas tulkojusi Marija &#352;ulca Noskann&#275;jis gr&#257;matu un failu izveidojis Imants Lo&#269;melis R&#298;GA "LIESMA" 1993 Redaktore IRISA SAKSE M&#257;kslinieks ANDRIS LAMSTERS © Marija &#352;ulca, tulkojums latvie&#353;u valod&#257;, 1993 1979. gad&#257;, kad tika public&#275;ta mana "P&#257;rslodze", es pazi&#326;oju, ka savu liter&#257;ro darb&#299;bu izbeidzu. Es glu&#382;i vienk&#257;r&#353;i jutos noguris. Esmu pateic&#299;gs las&#299;t&#257;ju miljoniem vis&#257; pasaul&#275; par to, ka bez raiz&#275;m var&#275;ju aiziet atp&#363;t&#257;. Atliku&#353;ajos dz&#299;ves gados biju nol&#275;mis vair&#257;k pab&#363;t kop&#257; ar savu m&#299;&#316;oto sievu S&#299;&#316;u un pace&#316;ot, mak&#353;&#311;er&#275;t, nodoties las&#299;&#353;anai, atp&#363;sties, klausoties m&#363;ziku, un dar&#299;t v&#275;l daudz ko citu, ko nevar at&#316;auties rakstnieks, kuram j&#257;str&#257;d&#257;. Toreiz es nemaz nezin&#257;ju, ka byu b&#299;stami tuvu pien&#257;cis neb&#363;t&#299;bas slieksnim: man&#257; vainagart&#275;rij&#257; bija izveidoju&#353;ies trombi — diagnozi noteica mans draugs &#257;rsts doktors Edvards Robinss no Sanfrancisko un mudin&#257;ja mani nekav&#275;joties uz oper&#257;ciju. To lieliski izdar&#299;ja doktors Dentons K&#363;lijs ar kol&#275;&#291;iem Teksasas sirds slim&#299;bu instit&#363;t&#257; — pret &#353;o iest&#257;di izj&#363;tu dzi&#316;u cie&#326;u un pateic&#299;bu. &#352;&#299;la mani, protams, atbalst&#299;ja, k&#257; to tika dar&#299;jusi visu m&#363;su ilgo un m&#299;lest&#299;bas pilno laul&#299;bas dz&#299;ves laiku. T&#257; nav nejau&#353;a sagad&#299;&#353;an&#257;s, ka v&#257;rdiem "S&#299;lija" un "&#352;&#299;la" ir tik liela l&#299;dz&#299;ba. Galu gal&#257; mans vesel&#299;bas st&#257;voklis uzlaboj&#257;s tikt&#257;l, ka S&#299;&#316;a, manus ener&#291;ijas uzpl&#363;dus v&#275;rodama, vienudien ieteic&#257;s: — Man &#353;&#311;iet, ka tev vajadz&#275;tu uzrakst&#299;t v&#275;l vienu gr&#257;matu. Es paklaus&#299;ju vi&#326;as padomam, un tapa "Stipr&#257;s z&#257;les". 198<l. gada 5. apr&#299;l&#299;. A. II. Izslav&#275;tu &#257;rstniec&#299;bas l&#299;dzek&#316;u ir no­m&#257;co&#353;i daudz, un nu vi&#326;i tiem pie­vieno v&#275;l vienu. Tomass S&#299;denhems, medic&#299;nas doktors (1624-1689) Smagas slim&#299;bas ar stipr&#257;m z&#257;l&#275;m &#257;rst&#275; vai visp&#257;r ne. V. &#352;eksp&#299;rs. "Hamlets"